4. Sumanavaggo

1. Sumanasuttaṃ

31. Ekaṃ samayaṃ…pe… anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho sumanā rājakumārī pañcahi rathasatehi pañcahi rājakumārisatehi parivutā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnā kho sumanā rājakumārī bhagavantaṃ etadavoca –

‘‘Idhassu, bhante, bhagavato dve sāvakā samasaddhā samasīlā samapaññā – eko dāyako, eko adāyako. Te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyyuṃ. Devabhūtānaṃ pana nesaṃ [tesaṃ (sī.)], bhante, siyā viseso, siyā nānākaraṇa’’nti?

‘‘Siyā, sumane’’ti bhagavā avoca – ‘‘yo so, sumane, dāyako so amuṃ adāyakaṃ devabhūto samāno pañcahi ṭhānehi adhigaṇhāti – dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena. Yo so, sumane, dāyako so amuṃ adāyakaṃ devabhūto samāno imehi pañcahi ṭhānehi adhigaṇhāti’’.

‘‘Sace pana te, bhante, tato cutā itthattaṃ āgacchanti, manussabhūtānaṃ pana nesaṃ, bhante, siyā viseso, siyā nānākaraṇa’’nti? ‘‘Siyā, sumane’’ti bhagavā avoca – ‘‘yo so, sumane, dāyako so amuṃ adāyakaṃ manussabhūto samāno pañcahi ṭhānehi adhigaṇhāti – mānusakena āyunā, mānusakena vaṇṇena, mānusakena sukhena, mānusakena yasena, mānusakena ādhipateyyena. Yo so, sumane, dāyako so amuṃ adāyakaṃ manussabhūto samāno imehi pañcahi ṭhānehi adhigaṇhāti’’.

‘‘Sace pana te, bhante, ubho agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, pabbajitānaṃ pana nesaṃ, bhante , siyā viseso, siyā nānākaraṇa’’nti? ‘‘Siyā, sumane’’ti bhagavā avoca – ‘‘yo so, sumane, dāyako so amuṃ adāyakaṃ pabbajito samāno pañcahi ṭhānehi adhigaṇhāti – yācitova bahulaṃ cīvaraṃ paribhuñjati appaṃ ayācito, yācitova bahulaṃ piṇḍapātaṃ paribhuñjati appaṃ ayācito, yācitova bahulaṃ senāsanaṃ paribhuñjati appaṃ ayācito, yācitova bahulaṃ gilānappaccayabhesajjaparikkhāraṃ paribhuñjati appaṃ ayācito. Yehi kho pana sabrahmacārīhi saddhiṃ viharati tyassa manāpeneva bahulaṃ kāyakammena samudācaranti appaṃ amanāpena, manāpeneva bahulaṃ vacīkammena samudācaranti appaṃ amanāpena, manāpeneva bahulaṃ manokammena samudācaranti appaṃ amanāpena, manāpaṃyeva bahulaṃ upahāraṃ upaharanti appaṃ amanāpaṃ . Yo so, sumane, dāyako so amuṃ adāyakaṃ pabbajito samāno imehi pañcahi ṭhānehi adhigaṇhātī’’ti.

‘‘Sace pana te, bhante, ubho arahattaṃ pāpuṇanti, arahattappattānaṃ pana nesaṃ, bhante, siyā viseso, siyā nānākaraṇa’’nti? ‘‘Ettha kho panesāhaṃ, sumane, na kiñci nānākaraṇaṃ vadāmi, yadidaṃ vimuttiyā vimutti’’nti [vimuttanti (syā. kaṃ.)].

‘‘Acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante! Yāvañcidaṃ, bhante, alameva dānāni dātuṃ alaṃ puññāni kātuṃ; yatra hi nāma devabhūtassāpi upakārāni puññāni, manussabhūtassāpi upakārāni puññāni, pabbajitassāpi upakārāni puññānī’’ti. ‘‘Evametaṃ, sumane! Alañhi, sumane, dānāni dātuṃ alaṃ puññāni kātuṃ! Devabhūtassāpi upakārāni puññāni, manussabhūtassāpi upakārāni puññāni, pabbajitassāpi upakārāni puññānī’’ti .

Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvāna [idaṃ vatvā (sī. pī.) evamuparipi] sugato athāparaṃ etadavoca satthā –

‘‘Yathāpi cando vimalo, gacchaṃ ākāsadhātuyā;

Sabbe tārāgaṇe loke, ābhāya atirocati.

‘‘Tatheva sīlasampanno, saddho purisapuggalo;

Sabbe maccharino loke, cāgena atirocati.

‘‘Yathāpi megho thanayaṃ, vijjumālī satakkaku;

Thalaṃ ninnañca pūreti, abhivassaṃ vasundharaṃ.

‘‘Evaṃ dassanasampanno, sammāsambuddhasāvako;

Macchariṃ adhigaṇhāti, pañcaṭhānehi paṇḍito.

‘‘Āyunā yasasā ceva [āyunā ca yasena ca (ka.)], vaṇṇena ca sukhena ca;

Sa ve bhogaparibyūḷho [bhogaparibbūḷho (sī.)], pecca sagge pamodatī’’ti. paṭhamaṃ;

2. Cundīsuttaṃ



4. 须摩那品
1. 须摩那经
31. 一时......在给孤独园。那时,须摩那王女乘五百辆车,随从五百王女,来到世尊处;来到后,向世尊礼拜,坐在一旁。坐在一旁的须摩那王女对世尊如是说:
"世尊,假如世尊有两位弟子,信仰相同、戒行相同、智慧相同 - 一位是施主,一位不是施主。他们身坏命终后,会投生到善趣天界。世尊,他们成为天人后,会有差别、会有不同吗?"
"会有,须摩那。"世尊说道:"须摩那,那位施主成为天人后,会在五个方面胜过那位非施主 - 天寿、天色、天乐、天名声、天权力。须摩那,那位施主成为天人后,会在这五个方面胜过那位非施主。"
"世尊,如果他们从那里死后再来到此世,成为人后,世尊,他们会有差别、会有不同吗?"
"会有,须摩那。"世尊说道:"须摩那,那位施主成为人后,会在五个方面胜过那位非施主 - 人寿、人色、人乐、人名声、人权力。须摩那,那位施主成为人后,会在这五个方面胜过那位非施主。"
"世尊,如果他们两人都从在家出家,世尊,出家后他们会有差别、会有不同吗?"
"会有,须摩那。"世尊说道:"须摩那,那位施主出家后,会在五个方面胜过那位非施主 - 经常被请求而接受较多衣服,很少不被请求而接受;经常被请求而接受较多食物,很少不被请求而接受;经常被请求而接受较多住处,很少不被请求而接受;经常被请求而接受较多医药资具,很少不被请求而接受。他与同梵行者共住时,他们大多以可意的身业对待他,很少以不可意的;大多以可意的语业对待他,很少以不可意的;大多以可意的意业对待他,很少以不可意的;大多奉献可意的供养,很少奉献不可意的。须摩那,那位施主出家后,会在这五个方面胜过那位非施主。"
"世尊,如果他们两人都证得阿罗汉果,世尊,证得阿罗汉果后他们会有差别、会有不同吗?"
"须摩那,在这方面,我说他们没有任何不同,也就是解脱与解脱之间。"
"世尊,真是稀有!世尊,真是未曾有!世尊,布施是如此值得,行善是如此值得;因为善行对成为天人有益,对成为人有益,对出家也有益。"
"须摩那,正是如此!须摩那,布施确实值得,行善确实值得!善行对成为天人有益,对成为人有益,对出家也有益。"
世尊说了这番话。说完这番话后,善逝、导师又说了以下偈颂:
"如同清净的月亮,行于虚空界中;
以光明胜过世间一切星辰。
同样具足戒行,有信的人;
以布施胜过世间一切悭吝者。
如同雷鸣闪电,百顶的乌云;
降雨滋润大地,充满高地和低地。
同样具足见解,正等正觉的弟子;
智者在五个方面胜过悭吝者。
以寿命、名声、色貌和快乐;
他富有受用,死后欢喜于天界。"
第一经
2. 纯提经

32. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho cundī rājakumārī pañcahi rathasatehi pañcahi ca kumārisatehi parivutā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnā kho cundī rājakumārī bhagavantaṃ etadavoca –

‘‘Amhākaṃ, bhante, bhātā cundo nāma rājakumāro, so evamāha – ‘yadeva so hoti itthī vā puriso vā buddhaṃ saraṇaṃ gato, dhammaṃ saraṇaṃ gato, saṅghaṃ saraṇaṃ gato, pāṇātipātā paṭivirato, adinnādānā paṭivirato, kāmesumicchācārā paṭivirato, musāvādā paṭivirato, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato, so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃyeva upapajjati, no duggati’nti. Sāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ pucchāmi – ‘kathaṃrūpe kho, bhante, satthari pasanno kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃyeva upapajjati, no duggatiṃ? Kathaṃrūpe dhamme pasanno kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃyeva upapajjati, no duggatiṃ? Kathaṃrūpe saṅghe pasanno kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃyeva upapajjati, no duggatiṃ? Kathaṃrūpesu sīlesu paripūrakārī kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃyeva upapajjati, no duggati’’’nti?

‘‘Yāvatā, cundi, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā [apādā vā dvīpādā vācatuppādā vā bahuppādā vā (sī.) a. ni. 4.34; itivu. 90] rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññināsaññino vā, tathāgato tesaṃ aggamakkhāyati arahaṃ sammāsambuddho. Ye kho, cundi, buddhe pasannā, agge te pasannā. Agge kho pana pasannānaṃ aggo vipāko hoti.

‘‘Yāvatā, cundi, dhammā saṅkhatā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo tesaṃ aggamakkhāyati. Ye, cundi, ariye aṭṭhaṅgike magge pasannā, agge te pasannā, agge kho pana pasannānaṃ aggo vipāko hoti.

‘‘Yāvatā , cundi, dhammā saṅkhatā vā asaṅkhatā vā, virāgo tesaṃ [tesaṃ dhammānaṃ (sī. pī. ka.)] aggamakkhāyati, yadidaṃ – madanimmadano pipāsavinayo ālayasamugghāto vaṭṭupacchedo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. Ye kho, cundi , virāge dhamme pasannā, agge te pasannā. Agge kho pana pasannānaṃ aggo vipāko hoti.

‘‘Yāvatā, cundi, saṅghā vā gaṇā vā, tathāgatasāvakasaṅgho tesaṃ aggamakkhāyati, yadidaṃ – cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā, esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Ye kho, cundi, saṅghe pasannā, agge te pasannā. Agge kho pana pasannānaṃ aggo vipāko hoti.

‘‘Yāvatā, cundi, sīlāni, ariyakantāni sīlāni tesaṃ [ariyakantānitesaṃ (sī. syā. kaṃ.)] aggamakkhāyati, yadidaṃ – akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni. Ye kho, cundi, ariyakantesu sīlesu paripūrakārino, agge te paripūrakārino. Agge kho pana paripūrakārīnaṃ aggo vipāko hotī’’ti.

‘‘Aggato ve pasannānaṃ, aggaṃ dhammaṃ vijānataṃ;

Agge buddhe pasannānaṃ, dakkhiṇeyye anuttare.

‘‘Agge dhamme pasannānaṃ, virāgūpasame sukhe;

Agge saṅghe pasannānaṃ, puññakkhette anuttare.

‘‘Aggasmiṃ dānaṃ dadataṃ, aggaṃ puññaṃ pavaḍḍhati;

Aggaṃ āyu ca vaṇṇo ca, yaso kitti sukhaṃ balaṃ.

‘‘Aggassa dātā medhāvī, aggadhammasamāhito;

Devabhūto manusso vā, aggappatto pamodatī’’ti. dutiyaṃ;

3. Uggahasuttaṃ



32. 一时,世尊住在王舍城(现在的拉杰吉尔)竹林园栗鼠feeding ground。那时,纯提王女乘五百辆车,随从五百王女,来到世尊处;来到后,向世尊礼拜,坐在一旁。坐在一旁的纯提王女对世尊如是说:
"世尊,我的兄弟名叫纯陀王子,他这样说:'无论是女人还是男人,只要皈依佛、皈依法、皈依僧,远离杀生、远离不与取、远离欲邪行、远离妄语、远离饮酒放逸处,他身坏命终后必定投生善趣,不会恶趣。'世尊,我问世尊:'世尊,对何种导师有信心,身坏命终后必定投生善趣,不会恶趣?对何种法有信心,身坏命终后必定投生善趣,不会恶趣?对何种僧团有信心,身坏命终后必定投生善趣,不会恶趣?圆满何种戒行,身坏命终后必定投生善趣,不会恶趣?'"
"纯提,凡是无足、两足、四足或多足的众生,有色或无色,有想或无想或非想非非想,如来被称为其中最上者,是阿罗汉、正等正觉者。纯提,那些对佛有信心的人,是对最上者有信心。对最上者有信心的人,会得到最上的果报。
纯提,凡是有为法,八支圣道被称为其中最上者。纯提,那些对八支圣道有信心的人,是对最上者有信心,对最上者有信心的人,会得到最上的果报。
纯提,凡是有为法或无为法,离欲被称为其中最上者,也就是:醉心的消除、渴爱的灭除、执著的根除、轮回的断绝、爱欲的灭尽、离欲、灭、涅槃。纯提,那些对离欲法有信心的人,是对最上者有信心。对最上者有信心的人,会得到最上的果报。
纯提,凡是僧团或群体,如来的声闻僧团被称为其中最上者,也就是:四双八辈,这是世尊的声闻僧团,值得供养、值得款待、值得布施、值得合掌,是世间无上的福田。纯提,那些对僧团有信心的人,是对最上者有信心。对最上者有信心的人,会得到最上的果报。
纯提,凡是戒行,圣者所喜爱的戒行被称为其中最上者,也就是:不破、不穿、不杂、不染、自在、智者所赞、不执取、导向定。纯提,那些圆满圣者所喜爱的戒行的人,是最上的圆满者。最上的圆满者会得到最上的果报。"
"对最上者有信心,了知最上法,
对最上佛有信心,无上应供养。
对最上法有信心,离欲寂静乐,
对最上僧有信心,无上福田地。
布施最上者,最上福德增,
最上寿与色,名声喜乐力。
智者施最上,安住最上法,
天人或人间,得最上欢喜。"
第二经
3. 郁伽经

33. Ekaṃ samayaṃ bhagavā bhaddiye viharati jātiyā vane. Atha kho uggaho meṇḍakanattā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho uggaho meṇḍakanattā bhagavantaṃ etadavoca –

‘‘Adhivāsetu me, bhante, bhagavā svātanāya attacatuttho bhatta’’nti . Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho uggaho meṇḍakanattā bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.

Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena uggahassa meṇḍakanattuno nivesanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho uggaho meṇḍakanattā bhagavantaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho uggaho meṇḍakanattā bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho uggaho meṇḍakanattā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘imā me, bhante, kumāriyo patikulāni gamissanti. Ovadatu tāsaṃ, bhante, bhagavā; anusāsatu tāsaṃ, bhante, bhagavā, yaṃ tāsaṃ assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti.

Atha kho bhagavā tā kumāriyo etadavoca – ‘‘tasmātiha, kumāriyo, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘yassa vo [yassa kho (sī. syā. kaṃ.)] mātāpitaro bhattuno dassanti atthakāmā hitesino anukampakā anukampaṃ upādāya, tassa bhavissāma pubbuṭṭhāyiniyo pacchānipātiniyo kiṃkārapaṭissāviniyo manāpacāriniyo piyavādiniyo’ti. Evañhi vo, kumāriyo, sikkhitabbaṃ.

‘‘Tasmātiha, kumāriyo, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘ye te bhattu garuno [guruno (ka.)] bhavissanti mātāti vā pitāti vā samaṇabrāhmaṇāti vā, te sakkarissāma garuṃ karissāma [garukarissāma (sī. syā. kaṃ. pī.)] mānessāma pūjessāma abbhāgate ca āsanodakena paṭipūjessāmā’ti [pūjessāmāti (sī.)]. Evañhi vo, kumāriyo, sikkhitabbaṃ.

‘‘Tasmātiha , kumāriyo, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘ye te bhattu abbhantarā kammantā uṇṇāti vā kappāsāti vā, tattha dakkhā bhavissāma analasā , tatrupāyāya vīmaṃsāya samannāgatā, alaṃ kātuṃ alaṃ saṃvidhātu’nti. Evañhi vo, kumāriyo, sikkhitabbaṃ.

‘‘Tasmātiha, kumāriyo, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘yo so bhattu abbhantaro [abbhantare (ka.)] antojano dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā, tesaṃ katañca katato jānissāma akatañca akatato jānissāma, gilānakānañca balābalaṃ jānissāma, khādanīyaṃ bhojanīyañcassa paccaṃsena [paccayaṃ tena (ka. sī.), paccayaṃsena (syā. kaṃ.), paccayaṃ senāsanaṃ paccattaṃsena (ka.) a. ni. 8.46] saṃvibhajissāmā’ti [vibhajissāmāti (sī. syā. kaṃ.)]. Evañhi vo, kumāriyo, sikkhitabbaṃ.

‘‘Tasmātiha, kumāriyo, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘yaṃ bhattā āharissati dhanaṃ vā dhaññaṃ vā rajataṃ vā jātarūpaṃ vā, taṃ ārakkhena [taṃ ārakkhāya (sī.)] guttiyā sampādessāma, tattha ca bhavissāma adhuttī athenī asoṇḍī avināsikāyo’ti. Evañhi vo, kumāriyo, sikkhitabbaṃ. Imehi kho, kumāriyo, pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṃ maraṇā manāpakāyikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjatī’’ti.

‘‘Yo naṃ bharati sabbadā, niccaṃ ātāpi ussuko;

Sabbakāmaharaṃ posaṃ, bhattāraṃ nātimaññati.

‘‘Na cāpi sotthi bhattāraṃ, issācārena [icchācārena (sī.), issāvādena (pī.)] rosaye;

Bhattu ca garuno sabbe, paṭipūjeti paṇḍitā.

‘‘Uṭṭhāhikā [uṭṭhāyikā (syā. kaṃ. ka.)] analasā, saṅgahitaparijjanā;

Bhattu manāpaṃ [manāpā (sī.)] carati, sambhataṃ anurakkhati.

‘‘Yā evaṃ vattatī nārī, bhattuchandavasānugā;

Manāpā nāma te devā, yattha sā upapajjatī’’ti. tatiyaṃ;

4. Sīhasenāpatisuttaṃ



33. 一时,世尊住在跋提城(现在的巴特纳)的jātiyā林中。那时,郁伽·门达卡的孙子来到世尊处;来到后,向世尊礼拜,坐在一旁。坐在一旁的郁伽·门达卡的孙子对世尊如是说:
"世尊,请世尊答应明天与三位随从一起接受我的供养。"世尊以沉默表示同意。于是郁伽·门达卡的孙子知道世尊已经同意,从座位上起身,向世尊礼拜,右绕后离去。
那时,世尊在夜晚过后,在上午时分穿好衣服,拿着钵和衣,来到郁伽·门达卡孙子的住处;来到后,坐在准备好的座位上。然后郁伽·门达卡的孙子亲手以美味的硬食软食供养世尊,使其满足。世尊用完餐,放下钵,洗手后,郁伽·门达卡的孙子坐在一旁。坐在一旁的郁伽·门达卡的孙子对世尊如是说:"世尊,这些少女将要嫁到夫家。请世尊教导她们,请世尊劝诫她们,使她们长期获得利益和快乐。"
于是世尊对那些少女如是说:"因此,少女们,你们应当这样学习:'父母出于希望我们得到利益、为我们着想、怜悯我们而把我们嫁给丈夫,我们将早起晚睡,乐意服从,行为讨喜,说话亲切。'少女们,你们应当这样学习。
因此,少女们,你们应当这样学习:'丈夫所尊敬的人,无论是母亲、父亲还是沙门婆罗门,我们都将尊重、恭敬、尊崇、供养,并以座位和水款待来访的客人。'少女们,你们应当这样学习。
因此,少女们,你们应当这样学习:'丈夫家里的工作,无论是羊毛还是棉花,我们都将熟练、勤勉,具备相应的智慧和方法,能够做好、能够安排。'少女们,你们应当这样学习。
因此,少女们,你们应当这样学习:'丈夫家里的仆人,无论是奴隶、雇工还是工人,我们都将知道他们做了什么和没做什么,了解病人的强弱,并公平地分配食物给他们。'少女们,你们应当这样学习。
因此,少女们,你们应当这样学习:'丈夫带回来的财物,无论是钱财、谷物、银子还是黄金,我们都将妥善保管,不做赌徒、不做盗贼、不做酒鬼、不做浪费者。'少女们,你们应当这样学习。少女们,具备这五种品质的女人,身坏命终后会投生到可意的天界。"
"他日夜养育她,常勤勉不懈,
满足一切欲望,她不轻视丈夫。
不以嫉妒行为,激怒善良丈夫,
智者尊重丈夫,尊敬所有长辈。
勤勉不懒惰,善待家中人,
取悦丈夫心,保护积累财。
如此行事的女人,随顺丈夫意愿,
她将投生之处,名为可意天。"
第三经
4. 狮子将军经

34. Ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Atha kho sīho senāpati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho sīho senāpati bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘sakkā nu kho, bhante, bhagavā sandiṭṭhikaṃ dānaphalaṃ paññāpetu’’nti?

‘‘Sakkā, sīhā’’ti bhagavā avoca – ‘‘dāyako, sīha, dānapati bahuno janassa piyo hoti manāpo. Yampi, sīha, dāyako dānapati bahuno janassa piyo hoti manāpo, idampi sandiṭṭhikaṃ dānaphalaṃ.

‘‘Puna caparaṃ, sīha, dāyakaṃ dānapatiṃ santo sappurisā bhajanti. Yampi, sīha, dāyakaṃ dānapatiṃ santo sappurisā bhajanti, idampi sandiṭṭhikaṃ dānaphalaṃ.

‘‘Puna caparaṃ, sīha, dāyakassa dānapatino kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati. Yampi, sīha, dāyakassa dānapatino kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati, idampi sandiṭṭhikaṃ dānaphalaṃ.

‘‘Puna caparaṃ, sīha, dāyako dānapati yaṃ yadeva parisaṃ upasaṅkamati – yadi khattiyaparisaṃ yadi brāhmaṇaparisaṃ yadi gahapatiparisaṃ yadi samaṇaparisaṃ – visārado [visāradova (sī.) a. ni. 7.57 passitabbaṃ] upasaṅkamati amaṅkubhūto. Yampi, sīha, dāyako dānapati yaṃ yadeva parisaṃ upasaṅkamati – yadi khattiyaparisaṃ yadi brāhmaṇaparisaṃ yadi gahapatiparisaṃ yadi samaṇaparisaṃ – visārado upasaṅkamati amaṅkubhūto, idampi sandiṭṭhikaṃ dānaphalaṃ.

‘‘Puna caparaṃ, sīha, dāyako dānapati kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Yampi, sīha, dāyako dānapati kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati, idaṃ [idampi sīha (ka.)] samparāyikaṃ dānaphala’’nti.

Evaṃ vutte sīho senāpati bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘yānimāni, bhante, bhagavatā cattāri sandiṭṭhikāni dānaphalāni akkhātāni, nāhaṃ ettha bhagavato saddhāya gacchāmi; ahaṃ petāni jānāmi. Ahaṃ, bhante, dāyako dānapati bahuno janassa piyo manāpo. Ahaṃ, bhante, dāyako dānapati; maṃ santo sappurisā bhajanti. Ahaṃ, bhante, dāyako dānapati; mayhaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato – ‘sīho senāpati dāyako kārako saṅghupaṭṭhāko’ti. Ahaṃ, bhante , dāyako dānapati yaṃ yadeva parisaṃ upasaṅkamāmi – yadi khattiyaparisaṃ yadi brāhmaṇaparisaṃ yadi gahapatiparisaṃ yadi samaṇaparisaṃ – visārado upasaṅkamāmi amaṅkubhūto. Yānimāni, bhante, bhagavatā cattāri sandiṭṭhikāni dānaphalāni akkhātāni, nāhaṃ ettha bhagavato saddhāya gacchāmi; ahaṃ petāni jānāmi. Yañca kho maṃ, bhante, bhagavā evamāha – ‘dāyako, sīha, dānapati kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjatī’ti, etāhaṃ na jānāmi; ettha ca panāhaṃ bhagavato saddhāya gacchāmī’’ti. ‘‘Evametaṃ, sīha, evametaṃ, sīha! Dāyako dānapati kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjatī’’ti.

‘‘Dadaṃ piyo hoti bhajanti naṃ bahū,

Kittiñca pappoti yaso ca vaḍḍhati [yasassa vaḍḍhati (syā. kaṃ.), yasaṃ pavaḍḍhati (ka.)];

Amaṅkubhūto parisaṃ vigāhati,

Visārado hoti naro amaccharī.

‘‘Tasmā hi dānāni dadanti paṇḍitā,

Vineyya maccheramalaṃ sukhesino;

Te dīgharattaṃ tidive patiṭṭhitā,

Devānaṃ sahabyagatā ramanti te [sahabyataṃ gatā ramanti (sī.), sahabyatā ramanti te (ka.)].

‘‘Katāvakāsā katakusalā ito cutā [tato cutā (sī.)],

Sayaṃpabhā anuvicaranti nandanaṃ [nandane (syā. kaṃ.)];

Te tattha nandanti ramanti modare,

Samappitā kāmaguṇehi pañcahi;

‘‘Katvāna vākyaṃ asitassa tādino,

Ramanti sagge [ramanti sumanā (ka.), kamanti sabbe (syā. kaṃ.)] sugatassa sāvakā’’ti. catutthaṃ;

5. Dānānisaṃsasuttaṃ



34. Ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Atha kho sīho senāpati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho sīho senāpati bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘sakkā nu kho, bhante, bhagavā sandiṭṭhikaṃ dānaphalaṃ paññāpetu’’nti?

‘‘Sakkā, sīhā’’ti bhagavā avoca – ‘‘dāyako, sīha, dānapati bahuno janassa piyo hoti manāpo. Yampi, sīha, dāyako dānapati bahuno janassa piyo hoti manāpo, idampi sandiṭṭhikaṃ dānaphalaṃ.

‘‘Puna caparaṃ, sīha, dāyakaṃ dānapatiṃ santo sappurisā bhajanti. Yampi, sīha, dāyakaṃ dānapatiṃ santo sappurisā bhajanti, idampi sandiṭṭhikaṃ dānaphalaṃ.

‘‘Puna caparaṃ, sīha, dāyakassa dānapatino kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati. Yampi, sīha, dāyakassa dānapatino kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati, idampi sandiṭṭhikaṃ dānaphalaṃ.

‘‘Puna caparaṃ, sīha, dāyako dānapati yaṃ yadeva parisaṃ upasaṅkamati – yadi khattiyaparisaṃ yadi brāhmaṇaparisaṃ yadi gahapatiparisaṃ yadi samaṇaparisaṃ – visārado [visāradova (sī.) a. ni. 7.57 passitabbaṃ] upasaṅkamati amaṅkubhūto. Yampi, sīha, dāyako dānapati yaṃ yadeva parisaṃ upasaṅkamati – yadi khattiyaparisaṃ yadi brāhmaṇaparisaṃ yadi gahapatiparisaṃ yadi samaṇaparisaṃ – visārado upasaṅkamati amaṅkubhūto, idampi sandiṭṭhikaṃ dānaphalaṃ.

‘‘Puna caparaṃ, sīha, dāyako dānapati kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Yampi, sīha, dāyako dānapati kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati, idaṃ [idampi sīha (ka.)] samparāyikaṃ dānaphala’’nti.


有一次，世尊住在毗舍离(Vesālī)的大林重阁讲堂。那时，将军狮子来到世尊所在之处;来到后，向世尊致敬，然后坐在一旁。坐在一旁的将军狮子对世尊如是说:"尊者,世尊能否宣说当下可见的布施果报?"
世尊说:"狮子,可以。狮子,布施者、施主为众人所喜爱、所喜悦。狮子,布施者、施主为众人所喜爱、所喜悦,这就是当下可见的布施果报。
再者,狮子,善人亲近布施者、施主。狮子,善人亲近布施者、施主,这也是当下可见的布施果报。
再者,狮子,布施者、施主的美好名声广为流传。狮子,布施者、施主的美好名声广为流传,这也是当下可见的布施果报。
再者,狮子,布施者、施主无论走进哪个团体 - 无论是刹帝利团体、婆罗门团体、居士团体还是沙门团体 - 都能自信地走进去,不感到羞怯。狮子,布施者、施主无论走进哪个团体 - 无论是刹帝利团体、婆罗门团体、居士团体还是沙门团体 - 都能自信地走进去,不感到羞怯,这也是当下可见的布施果报。
再者,狮子,布施者、施主身坏命终后,会投生到善趣、天界。狮子,布施者、施主身坏命终后,会投生到善趣、天界,这是来世的布施果报。"
当这样说时,将军狮子对世尊如是说:"尊者,世尊所说的这四种当下可见的布施果报,我不是因信仰世尊而接受;我自己也知道这些。尊者,我是布施者、施主,为众人所喜爱、所喜悦。尊者,我是布施者、施主;善人亲近我。尊者,我是布施者、施主;我的美好名声广为流传:'将军狮子是布施者、行善者、僧团的护持者'。尊者,我是布施者、施主,无论我走进哪个团体 - 无论是刹帝利团体、婆罗门团体、居士团体还是沙门团体 - 我都能自信地走进去,不感到羞怯。尊者,世尊所说的这四种当下可见的布施果报,我不是因信仰世尊而接受;我自己也知道这些。但是尊者,世尊对我所说的:'狮子,布施者、施主身坏命终后,会投生到善趣、天界',这一点我不知道;在这一点上,我是因信仰世尊而接受的。""确实如此,狮子,确实如此,狮子!布施者、施主身坏命终后,会投生到善趣、天界。"
"布施者受人喜爱,众人亲近他,
名声广传,声望增长;
他无羞怯地进入集会,
成为自信而不吝啬的人。
因此,智者布施,
去除吝啬之垢,追求快乐;
他们长久安住于三十三天,
与诸天共处,享受快乐。
他们已创造机会,已行善,从此界死后,
自身发光,漫游于欢喜园;
他们在那里欢喜、愉悦、欣喜,
充分享受五种欲乐;
遵循无执着者   教导,
善逝的弟子们在天界中欢乐。"第四;
5. 布施功德经

35. ‘‘Pañcime , bhikkhave, dāne ānisaṃsā. Katame pañca? Bahuno janassa piyo hoti manāpo; santo sappurisā bhajanti; kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati; gihidhammā anapagato [gihidhammā anapeto (sī. pī.), gihidhammamanupagato (ka.)] hoti; kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Ime kho, bhikkhave, pañca dāne ānisaṃsā’’ti.

‘‘Dadamāno piyo hoti, sataṃ dhammaṃ anukkamaṃ;

Santo naṃ sadā bhajanti [santo bhajanti sappurisā (sī.)], saññatā brahmacārayo.

‘‘Te tassa dhammaṃ desenti, sabbadukkhāpanūdanaṃ;

Yaṃ so dhammaṃ idhaññāya, parinibbāti anāsavo’’ti. pañcamaṃ;

6. Kāladānasuttaṃ

36. ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, kāladānāni. Katamāni pañca? Āgantukassa dānaṃ deti; gamikassa dānaṃ deti; gilānassa dānaṃ deti; dubbhikkhe dānaṃ deti; yāni tāni navasassāni navaphalāni tāni paṭhamaṃ sīlavantesu patiṭṭhāpeti. Imāni kho, bhikkhave, pañca kāladānānī’’ti.

‘‘Kāle dadanti sappaññā, vadaññū vītamaccharā;

Kālena dinnaṃ ariyesu, ujubhūtesu tādisu.

‘‘Vippasannamanā tassa, vipulā hoti dakkhiṇā;

Ye tattha anumodanti, veyyāvaccaṃ karonti vā;

Na tena [na tesaṃ (pī. ka.)] dakkhiṇā ūnā, tepi puññassa bhāgino.

‘‘Tasmā dade appaṭivānacitto, yattha dinnaṃ mahapphalaṃ;

Puññāni paralokasmiṃ, patiṭṭhā honti pāṇina’’nti. chaṭṭhaṃ;

9. Bhojanasuttaṃ

37. ‘‘Bhojanaṃ , bhikkhave, dadamāno dāyako paṭiggāhakānaṃ pañca ṭhānāni deti. Katamāni pañca? Āyuṃ deti, vaṇṇaṃ deti, sukhaṃ deti, balaṃ deti, paṭibhānaṃ [paṭibhāṇaṃ (sī.)] deti. Āyuṃ kho pana datvā āyussa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā; vaṇṇaṃ datvā vaṇṇassa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā; sukhaṃ datvā sukhassa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā; balaṃ datvā balassa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā; paṭibhānaṃ datvā paṭibhānassa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā. Bhojanaṃ, bhikkhave, dadamāno dāyako paṭiggāhakānaṃ imāni pañca ṭhānāni detī’’ti.

‘‘Āyudo balado dhīro, vaṇṇado paṭibhānado;

Sukhassa dātā medhāvī, sukhaṃ so adhigacchati.

‘‘Āyuṃ datvā balaṃ vaṇṇaṃ, sukhañca paṭibhānakaṃ [paṭibhāṇakaṃ (sī.), paṭibhānado (syā. kaṃ. pī. ka.)];

Dīghāyu yasavā hoti, yattha yatthūpapajjatī’’ti. sattamaṃ;

8. Saddhasuttaṃ

38. ‘‘Pañcime , bhikkhave, saddhe kulaputte ānisaṃsā. Katame pañca? Ye te, bhikkhave, loke santo sappurisā te saddhaññeva paṭhamaṃ anukampantā anukampanti, no tathā assaddhaṃ; saddhaññeva paṭhamaṃ upasaṅkamantā upasaṅkamanti, no tathā assaddhaṃ; saddhaññeva paṭhamaṃ paṭiggaṇhantā paṭiggaṇhanti, no tathā assaddhaṃ; saddhaññeva paṭhamaṃ dhammaṃ desentā desenti, no tathā assaddhaṃ; saddho kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Ime kho, bhikkhave, pañca saddhe kulaputte ānisaṃsā.

‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, subhūmiyaṃ catumahāpathe mahānigrodho samantā pakkhīnaṃ paṭisaraṇaṃ hoti; evamevaṃ kho, bhikkhave, saddho kulaputto bahuno janassa paṭisaraṇaṃ hoti bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikāna’’nti.

‘‘Sākhāpattaphalūpeto [sākhāpattabahupeto (katthaci), sākhāpattapalāsūpeto (?)], khandhimāva [khandhimā ca (sī.)] mahādumo;

Mūlavā phalasampanno, patiṭṭhā hoti pakkhinaṃ.

‘‘Manorame āyatane, sevanti naṃ vihaṅgamā;

Chāyaṃ chāyatthikā [chāyatthino (sī.)] yanti, phalatthā phalabhojino.

‘‘Tatheva sīlasampannaṃ, saddhaṃ purisapuggalaṃ;

Nivātavuttiṃ atthaddhaṃ, sorataṃ sakhilaṃ muduṃ.

‘‘Vītarāgā vītadosā, vītamohā anāsavā;

Puññakkhettāni lokasmiṃ, sevanti tādisaṃ naraṃ.

‘‘Te tassa dhammaṃ desenti, sabbadukkhāpanūdanaṃ;

Yaṃ so dhammaṃ idhaññāya, parinibbāti anāsavo’’ti. aṭṭhamaṃ;

9. Puttasuttaṃ



35. "诸比丘,布施有这五种功德。哪五种?为众人所喜爱、所喜悦;善人亲近;美好名声广为流传;不违背在家人的法则;身坏命终后,投生善趣、天界。诸比丘,这就是布施的五种功德。"
"布施者受人喜爱,遵循善人之法,
善人常亲近他,自制的梵行者。
他们为他说法,能除一切苦,
他在此了知法,无漏而般涅槃。"第五;
6. 适时布施经
36. "诸比丘,这五种是适时的布施。哪五种?对来客布施;对将行者布施;对病人布施;在饥荒时布施;将新收获的谷物和果实首先供养持戒者。诸比丘,这就是五种适时的布施。"
"智者适时布施,慷慨而无吝啬,
适时布施给圣者,正直无私的人。
他心意清净,布施丰厚,
那些随喜或服务的人,
他们的功德不减少,也同享福报。
因此应以不退转之心布施,在能得大果报之处,
功德在来世,成为众生的依靠。"第六;
9. 食物经
37. "诸比丘,布施食物的施主给予接受者五种东西。哪五种?给予寿命,给予容色,给予安乐,给予力量,给予辩才。给予寿命后,他将分享天界或人间的寿命;给予容色后,他将分享天界或人间的容色;给予安乐后,他将分享天界或人间的安乐;给予力量后,他将分享天界或人间的力量;给予辩才后,他将分享天界或人间的辩才。诸比丘,布施食物的施主给予接受者这五种东西。"
"智者施予寿命、力量,容色、辩才,
安乐的施予者,他自己也获得安乐。
施予寿命、力量、容色,安乐和辩才,
无论投生何处,他都长寿有名声。"第七;
8. 信经
38. "诸比丘,有信的善男子有这五种功德。哪五种?诸比丘,世间的善人首先怜悯有信者,而不是那样怜悯无信者;首先亲近有信者,而不是那样亲近无信者;首先接受有信者,而不是那样接受无信者;首先为有信者说法,而不是那样为无信者说法;有信者身坏命终后,投生善趣、天界。诸比丘,这就是有信的善男子的五种功德。
诸比丘,就像在良好的土地上,四通八达的大路旁有一棵大榕树,成为四面八方鸟儿的庇护所;同样地,诸比丘,有信的善男子成为许多人的庇护所,即比丘、比丘尼、优婆塞、优婆夷的庇护所。"
"枝叶果实茂盛,树干高大的大树,
根深果实丰富,成为鸟儿的栖息之处。
在这宜人的地方,飞鸟们栖息,
需要阴凉的来寻阴凉,需要果实的来吃果实。
同样地,具足戒行,有信的人,
谦逊不傲慢,温和亲切柔软。
离贪、离嗔、离痴、无漏的人,
世间的福田,亲近这样的人。
他们为他说法,能除一切苦,
他在此了知法,无漏而般涅槃。"第八;
9. 子经

39. ‘‘Pañcimāni , bhikkhave, ṭhānāni sampassantā mātāpitaro puttaṃ icchanti kule jāyamānaṃ. Katamāni pañca? Bhato vā no bharissati; kiccaṃ vā no karissati; kulavaṃso ciraṃ ṭhassati; dāyajjaṃ paṭipajjissati; atha vā pana petānaṃ kālaṅkatānaṃ dakkhiṇaṃ anuppadassatīti. Imāni kho, bhikkhave, pañca ṭhānāni sampassantā mātāpitaro puttaṃ icchanti kule jāyamāna’’nti.

[kathā. 491] ‘‘Pañca ṭhānāni sampassaṃ, puttaṃ icchanti paṇḍitā;

Bhato vā no bharissati, kiccaṃ vā no karissati.

‘‘Kulavaṃso ciraṃ tiṭṭhe, dāyajjaṃ paṭipajjati;

Atha vā pana petānaṃ, dakkhiṇaṃ anuppadassati.

‘‘Ṭhānānetāni sampassaṃ, puttaṃ icchanti paṇḍitā;

Tasmā santo sappurisā, kataññū katavedino.

‘‘Bharanti mātāpitaro, pubbe katamanussaraṃ;

Karonti nesaṃ kiccāni, yathā taṃ pubbakārinaṃ.

‘‘Ovādakārī bhataposī, kulavaṃsaṃ ahāpayaṃ;

Saddho sīlena sampanno, putto hoti pasaṃsiyo’’ti. navamaṃ;

10. Mahāsālaputtasuttaṃ



39. "诸比丘,父母希望家中生一个儿子,是考虑到这五点。哪五点?他会赡养我们;他会为我们做事;家族的传统会长久延续;他会继承遗产;或者他会为已故的祖先布施。诸比丘,父母希望家中生一个儿子,是考虑到这五点。"
"智者考虑五点,希望有个儿子:
他会赡养我们,他会为我们做事。
家族传统长存,他会继承遗产,
或者他会为已故的祖先布施。
考虑到这些点,智者希望有个儿子;
因此善良正直的人,知恩图报。
他们赡养父母,铭记过去的恩情,
为他们做事,如同他们曾为自己所做。
听从教诲,赡养父母,不断绝家族传统,
有信仰,具足戒行,这样的儿子值得称赞。"第九;
10. 大沙罗树之子经

40. ‘‘Himavantaṃ, bhikkhave, pabbatarājaṃ nissāya mahāsālā pañcahi vaḍḍhīhi vaḍḍhanti. Katamāhi pañcahi? Sākhāpattapalāsena vaḍḍhanti; tacena vaḍḍhanti; papaṭikāya vaḍḍhanti; pheggunā vaḍḍhanti; sārena vaḍḍhanti. Himavantaṃ, bhikkhave, pabbatarājaṃ nissāya mahāsālā imāhi pañcahi vaḍḍhīhi vaḍḍhanti. Evamevaṃ kho, bhikkhave, saddhaṃ kulaputtaṃ nissāya antojano pañcahi vaḍḍhīhi vaḍḍhati. Katamāhi pañcahi? Saddhāya vaḍḍhati; sīlena vaḍḍhati; sutena vaḍḍhati; cāgena vaḍḍhati; paññāya vaḍḍhati. Saddhaṃ, bhikkhave, kulaputtaṃ nissāya antojano imāhi pañcahi vaḍḍhīhi vaḍḍhatī’’ti.

‘‘Yathā hi pabbato selo, araññasmiṃ brahāvane;

Taṃ rukkhā upanissāya, vaḍḍhante te vanappatī.

‘‘Tatheva sīlasampannaṃ, saddhaṃ kulaputtaṃ imaṃ [kulapatiṃ idha (sī.), kulaputtaṃ idha (syā.)];

Upanissāya vaḍḍhanti, puttadārā ca bandhavā;

Amaccā ñātisaṅghā ca, ye cassa anujīvino.

‘‘Tyassa sīlavato sīlaṃ, cāgaṃ sucaritāni ca;

Passamānānukubbanti, ye bhavanti vicakkhaṇā.

‘‘Imaṃ dhammaṃ caritvāna, maggaṃ [saggaṃ (syā. ka.)] sugatigāminaṃ;

Nandino devalokasmiṃ, modanti kāmakāmino’’ti. dasamaṃ;

Sumanavaggo catuttho.

Tassuddānaṃ –

Sumanā cundī uggaho, sīho dānānisaṃsako;

Kālabhojanasaddhā ca, puttasālehi te dasāti.

40. "诸比丘,依靠雪山(Himavanta)山王,大沙罗树以五种方式生长。哪五种?以枝叶生长;以树皮生长;以外皮生长;以树心生长;以树干生长。诸比丘,依靠雪山山王,大沙罗树以这五种方式生长。同样地,诸比丘,依靠有信的善男子,家中人以五种方式增长。哪五种?信心增长;戒行增长;学问增长;布施增长;智慧增长。诸比丘,依靠有信的善男子,家中人以这五种方式增长。"
"如同山中的岩石,在广大的森林里,
树木依靠它,那些林木得以生长。
同样地,具足戒行,有信的这善男子,
依靠他而增长的,有妻子儿女和亲属;
朋友、亲戚团体,以及依靠他生活的人。
那些有远见的人,看到他的戒行,
布施和善行,便效仿学习。
他们实践这法,通向善趣之道,
在天界欢喜,享受所欲之乐。"第十;
第四 须摩那品
其摘要:
须摩那、纯陀、优伽诃、狮子、布施功德、
适时、食物、信、子、沙罗树,这是十经。

